Vasaras piedzīvojumi 2015.

27. apr. 2016, Nav komentāru

Nu jau var teikt, ka mācību gads noslēdzies. Vēl viens. Man pēc skaita ceturtais. Ar nepacietību gaidu vasaras brīvlaiku! Sauli,  peldes jūrā un dažādos ezeros. Nakšņošanas teltīs un viesu namos. Kā man tas viss patīk!!! 
Šajā rakstā vēlos padalīties ar maniem spilgtākajiem 2015. vasaras piedzīvojumiem.

Jau rakstīju par savu mazo ceļojumu uz Zviedriju un Skrīveriem, taču tas bija tikai pats vasaras sākums. Esmu uzspējis aizbraukt uz Lietuvu, apskatīt Dinoparku un Delfināriju. Pabūts arī Latgalē, pie Nirzas ezera.


Nirzas ezers

 Apskatīju Aglonas baziliku. Krāslavas rajona Šķeltovas pagastā apmeklēju leģendām apvīto Velnezeru (Čertoks).




Velnezers (Čertoks)

Kopš seniem laikiem vietējie iedzīvotāji to sauc par šausmīgu vietu. Par Čertoka ezeru stāsta dažādas leģendas un nostāstus. Runā ka pārpeldēt ezeru neesot iespējams, cilvēki sajūkot prātā. Pēc vienas no leģendām, ezers esot radies meteorīta kritiena rezultātā. Kas jocīgs jau te notiek - nedzird ne putnu dziesmu, ne kādas zivtiņas plunkšķus. Arī pašā ezera krāsa tāda kosmiski-zaļa...

Limbažu pusē peldēts un vēžots Lādes ezerā (viņš arī Lādezers).


Lādezers

Zvejnieku svētkos caurbraucot apskatīti Lapmežciems, Ragaciems, Engure, Mērsrags un Roja.
Pabūts Kolkas ragā un nakts pavadīta muciņās pie jūras ("Laimes mājas").


Noskatoties Franču TV raidījuma "Thalassa" sižetu par Kolkasragu un "Laimes mājām", nolēmām ar ģimeni to apmeklēt.




Apskatīta Bauska un pa ceļam paspēju paviesoties trušu pilsētiņā. To gan iesaku apmeklēt visiem - bija jautri. Kopā ar māsu un vecākiem barojām trušus, pīles, kaziņas, poniju un āzi.



 Jā, arī spalvainu un rudu bulli. Tāda jauka atpūta, nākamajā vasarā noteikti aizbraukšu vēlreiz.

Rīgā apmeklēti kino seansi, Rīgas svētki, daudzas kafejnīcas un izbaudītas vakara peldes Laveru ezerā. Tur arī mežā ir forša trasīte ar šķēršļu joslu. Pēc katras peldes ar brālēnu to izgājām un tikai pēc tam varēja braukt mājās.




Un pēdējais no vasaras piedzīvojumiem bija Kurzemē - apskatijām Jaunpili. Tā ir pils, kurā kādreiz filmēta filma "Emīla nedarbi". Filmā tā pils izskatās milzīga, bet īstenībā pagalms, kurā komendante strostēja vecos onkuļus un tantiņas, nemaz tik liels nav.





Taču tieši no Kurzemes brauciena visspilgtāk palikusi atmiņā atpūta "Skrundas muižā".
Tajā viesojos jau otro reizi, pirmajā reizē tas bija 2014. gada rudenī un ārā bija vēsi. Taču šoreiz kopā ar brālēnu lielāko dienas laiku pavadījām bērnu laukumā.



Kad šūpošanās, slidināšanās un bumbošanās bija nogurdinājusi, vienkārši sēdējām pie strūklakas un pļāpājām par dzīvi. Par cik šis blogs tomēr pamatā ir par garšīgām lietām, nedrīkstu noklusēt faktu - "Skrundas muižas" restorāns ir viens no tiem, kurus mani vecāki iesaka arī citiem. Un es piekritīšu. Ja būsiet Skrundā, bet nakšņot nav vajadzības, iebrauciet kaut vai pusdienās vai vakariņās. Gatavo šeit lieliski! Jāatzīmē ka bērnu ēdienkartes te tādas īpašas nav (lielajiem gan plašāka izvēle).

Kad pajautājām, ko varētu noēst tādi divi braši puikas (es un brālēns), meitene šo-to piedāvāja. Mana izvēle šoreiz vienkārša - frī kartupeļi ar vistas nagetiem.




Mans brālēns savukārt ir saldēdājs un tajā dienā apēda jau 6 saldējuma bumbiņas!!! Taču atkal izvēlējās saldējumu....


Pēc vakariņām devāmies uz numuriņiem un tad es patiešām sajutos kā īsts muižas kungs!

Mana gulta bija tik liela, es teiktu MILZĪGA!
Vispār, ļoti skaisti numuriņi, arī brālēnam ar vecākiem numuriņš bija glauns, kā jau muižā pienākas.


No rīta brokastīs "zviedru galds". Gaļiņas, cīsiņi, omlete, pankūkas, dārzeņi un augļi. Ēd cik gribi un vēl mazliet.... Garšīga un skaista atpūta.


No Skrundas braucām uz Kuldīgu, mūsu mērķis bija Ventas rumba (Ventas rumba ir platākais ūdenskritums Eiropā). Tagad varu teikt, ka esmu ne tikai apskatījis Ventas rumbu, bet arī nopeldējies tajā.

Šobrīd pārlasot savus iepriekšējā gada vasaras piedzīvojumus, saprotu, cik daudz var uzspēt un cik daudz vēl nav redzēts. Taču nekas nebeidzas, arī rudenī var paceļot un nākamajā rakstā pastāstīšu, ko paspēju rudens brīvdienās.



Kas tie tādi "DORITOS"?

11. dec. 2015, Nav komentāru

Esmu drošs, ka daļa mūsu valsts iedzīvotāju nemaz nav informēti ka ir tādi pasaulē populāri un, iespējams, vieni no pieprasītākajiem čipsiem "Doritos".
"Doritos" ir čipsi trijstūra formā, taču tie netiek gatavoti no kartupeļiem, bet gan no kukurūzas.
"Doritos" popularitāte ir saistīta ne tikai ar to lielisko garšu un iespaidīgām reklāmas kampaņām un spilgto zīmolu, bet noteikti arī veiksmīgā koncepta dēļ.
Doritos® iedvesmo savus patērētājus atvērt (atrast sevī) drosmi un iekšējo brīvību. Intensīvā čipsu garša atmodina jaunas izjūtas. Čipsi tiem, kas patiesi ir drosmīgi. Doritos® pasaulē ir pierādījis sevi kā zīmolu, kas palīdz jauniem un aktīviem cilvēkiem pavadīt laiku jautri un stilīgi. 
Doritos® reklāmas kampaņas vienmēr piesaista uzmanību un rada spilgtākos iespaidus (skati video zemāk). Varbūt tieši reklāmas iespaidā tik ļoti vēlējos tos nogaršot. Un jāsaka - nu esmu to izdarījis!

Foto: www.fotofabrika.lv

Rudens skolas brīvlaikā ar vecākiem devos uz Parīzes Disnejlendu, kur vienā no daudzajiem veikaliņiem tos iegādājos pirmo reizi. Tad atpakaļ ceļā esot Vācijā tos varēja nopirkt vai katrā veikalā un es šo iespēju, protams, izmantoju. Atvedu tos arī uz mājām. Bet nu tie ir beigušies un, stāstot par tiem jums, es nedaudz pakavēšos atmiņās (centīšos atcerēties to garšu).




Esmu atradis 10 interesantus faktus par Doritos® čipsiem. Aiziet!


  • Doritos ir pirmie čipsi, kas nosūtīti kosmosā.
  • Doritos tēla veidotājs Arčs Vests mira 97 gadu vecumā un viņa meita (iespējams, pēc tēva vēlēšanās) zārkā iebēra arī leģendāros čipsus.
  • Nesen arī Latvijā uzsākta dzēriena Mountain Dew tirdzniecība. Tieši šī kompānija ir lēmusi pacelt Doritos un Mountain Dew uz nākamajā līmenī - Dewitos - Mountain Dew tiek piedāvāts arī ar Doritos garšu.
  • Austrālijā Doritos izmanto arī kā sastāvdaļu picām.
  • Ideja par Doritos ražošanu tika pieņemta kādā no daudzajām kafejnīcām Disnejlendā.
  • Doritos īpaši ir iecienījuši geimeri (Gamer - No angļ. Val. Videospēļu fans). Tas tāpēc, ka šos čipsus spēļu izstrādātāji iekļāvuši dažās spēlēs. Viena no šādām spēlēm Metal Gear Solid redzamas medpakas ar īpašu dizainu.
  • Japānā Doritos nopērkami ar īpašām garšām - Zilais siers, Bekons, Avokādo un siers.
  • Doritos nosaukums ir cēlies no vārda Dorititos (no spāņu val. - Mazais Zelts).
  • Doritos sindroms - stāsta ka cilvēki, kuri nogaršojuši Doritos, kļūst no tiem atkarīgi.
  • Doritos ar nosaukumiem Cool ranch un Cool american ir vieni un tie paši čipsi, tikai ar dažādiem nosaukumiem.


Man šie čipsi patiešām garšoja! Ar nepacietību gaidu to parādīšanos mūsu veikalu plauktos!

"Rīgas Dzirnavnieks" musli batoniņi bērniem

8. okt. 2015, Nav komentāru

Foto: www.fotofabrika.lv

Veikalos jau sen ir atrodama alternatīva saldajiem našķiem un ierastajām šokolādēm. Tie ir Musli batoniņi. Bet te es ievēroju vietējā ražotāja "Herkuless" ražotos musli ar kraukšķiem un piena šokolādi. Ar pievienotu kalciju. Un it-kā arī "B" vitamīns tur iekšā. Diez kā to iekšā viņi dabūjuši?! Kalcijs ir baigi labs zobiem, to mana zobārste teica. Vēl tikai tam Herkulesam jāsakārto piegādes uz skolu kioskiem, jo manā skolā šādi musli batoniņi nav nopērkami. Kad gribās ko saldu, tā tāda laba iespēja apēst ko nedaudz veselīgāku.

Dip mērces - kas tās tādas?!

18. aug. 2015, Nav komentāru

Šodien īpaši gari nerakstīšu, jo arī pats produkts nav nekāds izmēros lielais :)  Tomēr, ievērojuši to būs daudzi. Tās ir Čipšu kaimiņienes Dipi mērces!

Foto: www.fotofabrika.lv


Dip mērces no ierastajām (parastajām) mērcēm atšķiras ar to, ka to nepārlej pāri ēdienam, bet gan ēdamo tajā mērcē.

Manam hobijam (rakstīt par kulinārijas lietām) ir zināmi plusi. Ja līdz šim man vecāki šādas Dipi mērcītes iegādāties neļāva, tad šodien pateicu - gribu par "Ādažu Čipsi" mērcītēm manā blogā uzrakstīt... un man atļāva! No veikala piedāvājumā esošajām iegādājos divas - Burgera mērcīti un mērcīti ar Grieķu Tzatziki garšu.

Foto: www.fotofabrika.lv


Kura man garšoja labāk? Šoreiz manu piekrišanu izpelnījās Burgera mērce. BET!
Tas bija līdz brīdim, kad pie paciņas pieķērās mani vecāki un sāka lasīt man svešus vārdus -
Maltodekstrīns, ekstrakts, karotīni un aromatizētāji.

Nu te atkal vecākiem jāpiekrīt, ja pie krējuma var pievienot zaļumus, piparus, sinepes, nedaudz pierīvēt ķiploku un tādejādi pagatavot garšīgu mērcīti pašam, tad priekš kam jāpērk šīs mērces, kuru sastāvā ir visādi ķīmiski elementi?!

Pavisam drīz piedāvāšu jums kādas vienkārši pagatavojamas Dip mērcīšu receptes.

Gatavosim paši un būsim veseli!

Kā man veicās sīrupus garšojot

16. aug. 2015, Nav komentāru
Šodienas ierakstu sākšu ar atzīšanos - man ļoti garšo limonādes! Un tagad var izvēlēties: dzert gāzētu limonādi vai nē, jo "Cēsu alus" un "Spilva" sākuši ražot arī limonāžu sīrupus. Nolēmu tos salīdzināt un abi sīrupi nonāca manā virtuvē. Etiķetes abiem sīrupiem gaužām līdzīgas un te nu izskatās, ka kāds no kāda "nospiež"... No otras puses, ja etiķeti taisīt līdzīgu alum vai etiķim, tad limonādes sīrupa pārdošanas apjomi kritīsies (tā man tētis paskaidroja).  Esot zināmi nosacījumi un kārtība arī etiķešu un iepakojumu pasaulē - mārketings, saproties...



Tad nu pēc kārtas. Uz etiķetes vēstīts "Cēsu alus" Limonādes sīrups pildīts 0,5l plastmasas pudelītē, uz kuras izlasāmas arī pāris limonāžu pagtavošanas receptes (tas labs gājiens).
Sastāvs:
Cukurs, ūdens, skābuma regulētājs - citronskābe, aromatizētājs, krāsviela - amonijas sulfīta karamele un konservanti - kālija sorbāts, nātrija benzoāts.


"SPILVA"  savu ražojumu pildījusi 300ml stikla pudelē un rekomendē sīrupu šķaidīt proporcijās 1:8! Tātad, rēķinot ka viena porcija ir 200ml, no šī sīrupa izdosies pagatavot ~13 porcijas gatavā dzēriena.
Sastāvs:
Ūdens, cukurs,aromatizētājs, skābuma regulētājs (citronskābe), biezinātājs (celulozes sveķi) krāsviela (amonija karamele), saldinātājs  (aspartāms), konservants (nātrija benzoāts). Satur fenilalanina avotu.

Sīrupus izgaršojos pēc sirds patikas, gan ar aukstu un gāzētu/negāzētu ūdeni, gan ar siltu negāzētu ūdeni. Īsti sīrupu svētki! Un tomēr "Limpo" sīrups man garšoja labāk!
Taču pieļauju domu, ka kādam garšos vairāk "SPILVA" ražojums.


Un tagad laiks manām receptēm.
Puiši un meitenes, pamēģiniet!  Šos kokteiļus pagatvot ir pavisam vienkārši un tie patiešām ir ļoooti garšīgi!

"Limpo" - saldējuma frappē ar ogām
"Burbuļu Mohito"
"Melleņu prieks"

Gatavs maisījums picas mīklas pagatavošanai

7. aug. 2015, 1 komentārs

Kādā no jūlija dienām ar brālēnu nolēmām doties uz mežu un pasēņot (vispār mūsu vecāki tā nolēma). Bet sākās tāds lietus, ka nācās plānus mainīt. Tad nolēmām braukt uz Baltezeru pie mūsu trešā brālēna un tur jau mūs gaidīja arī māsīca. Nu, kompānija jautra,  un es ierosināju - cepsim picas!

Foto: www.fotofabrika.lv

Protams, iepriekš veikalā biju iegādājies Dobeles Dzirnavnieks gatavos mīklu maisījumus, kurus jau kādu laiciņu vēlējos izmēģināt. Tas brīdis bija klāt.
Sadalijām pienākumus - es sagriezu papriku un desu, māsīca rīvēja sieru, brālēni arī aktīvi piedalijās un grieza šampinjonus un kapāja zaļumus. Mamma (atbilstoši instrukcijai uz iepakojuma) izveidoja mīklu. Pārējie pieaugušie vai nu apsprieda laika apstākļus, vai arī ko nedaudz palīdzēja.


Picas veidojām īpašas - kantainas, bet ne visai; četrstūrainas, bet bez izteiktiem stūriem. Tādas, galīgi ne līdzīgas apaļajām picērijas picām. Un kā gan savādāk?! Kā tad mēs varētu pateikt, ka mūsu picas ir īpašas?


Bet ja nopietni, vai ziniet kāda ir galvenā atšķirība mājās gatavotai picai no picērijā iegādātās? Picērijā picu meistari daļu no gardumiem, kam jānonāk uz picas, apēd paši (man tādas aizdomas), jo kāpēc tad picēriju picās daudz ir tikai mīkla?!

Mēs arī picas virsu bagātīgi klājām ar desu, šķiņķi, dārzeņiem. Siers mums katrai picai bija dubultais vai trubultais, brīžiem (ja māsīca nebūtu rīvējot to sieru arī degustējusi) būtu sanācis arī četrkārtīgais....




Pārdomas par pašu produktu.

Šādam maisiņam ar picu pulverīti, iespējams, vajadzētu būt katrā mājā gadījumam, ja negaidīti uzzvana un ciemos piesakās draugi. Vai arī vienkārši gribas sevi iepriecināt un kopā ar saviem radiem ir noskaņojums virtuvi uz kādu mirkli padarīt par kaujas lauku..., mamma pēc-tam sakārtos.

Uzmanību! Bērni, paši sataisijāt bardaku - paši sakopiet!

Uz paciņas minēts:
No vienas paciņas var pagatavot 4 apaļas picas 20 - 24cm diametrā.



Nu te man jāatvainojas savai matemātikas skolotājai, ja es kaut-ko ne tā saskaitīju, bet mums no vienas paciņas sanāca divas kantainas picas ~ 30cm diametrā un ne centimetra vairāk.
Kaut-kā man šķiet ka ražotājs stāsta mums pigorus... un praksē pats nemaz nav pārbaudījis.

Un pats skumjākais, sastāvā minēta kaitīgā palmu eļļa...... (Piesātinātās taukskābes paaugstina holesterīna līmeni asinīs, veicina aterosklerozes, asinsvadu trombozes, sirds asinsvadu sistēmas slimības. Šī eļļa kūst tikai apmēram 42 grādu Celsija temperatūrā. Tad, kad tā nokļūst organismā, neizzūd, bet uzkrājas. Rezultātā var rasties gremošanas traucējumi un liekais svars.)

Protams, paciņa plauktā nenodrošina gardu cienastu viesiem! Pārējām sastāvdaļām, ko likt uz picas, arī jābūt.


Visādi citādi iebildumu nav, mums garšoja, pacienājām arī vecākus, mazliet.....





P.S.

Kad rakstu jau biju publicējis, man twitterī atbildēja "Dobeles Dzirnavnieks" (@DobelesDzirnavn) :

Picu daudzums un diametrs atkarīgs no picas mīklas biezuma. Piemēram, mēs rullējam ~2mm, un tad sanāk 4 picas pat 30cm diametrā.



 

Načo - Meksikāņu ēdiens letiņu puikām

31. jūl. 2015, 1 komentārs
Kādu dienu, škirstot žurnālu "Ilustrētā Junioriem", manu uzmanību pievērsa meksikāņu ēdiena načo (nachos) recepte. Izlasot sastāvdaļas jau sajutu mutē pikanto meksikas ēdienu garšu. Un teikšu kā ir, man izdevās!
Šo ēdienu uz doto brīdi esmu jau gatavojis divreiz. Pirmo reizi uzcienāju vecākus, bet otrajā reizē pagatavoju speciāli savam brālēnam. Arī viņam garšoja! Tāds tusiņu ēdiens un vienlaikus uzkoda, bet paēst var sātīgi.


Foto: www.fotofabrika.lv

Vajadzēs:

500 g maltā liellopu gaļa

kārba kausētā siera

puse buņdžas saldās kukurūzas

bundža sarkano pupiņu

Tex Mex garšvielu maisījums Taco

1 paprika

1 sīpols

 2 ķiploku daiviņas 

 ķiršu tomāti (atkarīgs no porciju lieluma)

paka "Tortilla Chips"


Pagatavošana:

1. Sagriez

Nomizo un sīki sagriez sīpolu.

Nomazgā papriku, pārgriez uz pusēm, iztīri sēklas un sagriez gabaliņos.

2. Apcep.

Pannā uzkarsē eļļu un nedaudz apcep sīpolus. Pievieno papriku un arī mazliet pacep kopā ar sīpoliem. Tikai nesadedzini!


3. Liec uz uguns.

Liec klāt malto gaļu un ar koka lāpstiņu sabaksti, lai nepaliek lieli gabali. Ar ķiplokspiedi piespied 2 daivas ķiploka un, ik pa brīdim apmaisot, dažas minūtes pacep.

4. Turpini cept.

Pārber gaļai garšvielu maisījumu, pielej tomātu mērci un turpini cept vēl 10 minūtes, līdz gaļa ir gatava. Vari pieliet vēl nedaudz ūdens, lai maisījums sanāk sulīgāks. Neaizmirsti apmaisīt!

5. Gatavs!

Pupiņām nolej lieko šķidrumu, bet pašas pievieno gaļai pannā, apmaisi visu un vēl kādu minūti pacep - lai garšas labāk savelkas.




Foto: www.fotofabrika.lv

Pasniegšana:

Šķīvja vidū liec ēdamkaroti kausēta siera un saspraud tajā kukurūzas čipsus. Pārkaisi saplucinātu salātlapu un virsū liec sacepto gaļu. Saspraud vēl čipsu trijstūrus un dekorē ar tomātiņiem un kukurūzu.

Lai izdodas fiesta!



Kā uz Lietuvu braucu dinozaurus un delfīnus lūkoties

18. jūl. 2015, Nav komentāru
Par Lietuvas Dinoparku (www.dinoparkas.lt) un Delfināriju (www.muziejus.lt) biju dzirdējis vairākkārt. Un te kādu dienu no brālēna ģimenes nāca piedāvājums aizbraukt uz dinozauriem paskatīties! Sarunāts! Jau pēc pāris dienām devāmies ceļā. "Dinozauru parks" atrodas septiņu kilometru attālumā no Klaipēdas un 23 kilometrus no Palangas.

Ziemā dinozauri guļ, bet jau no aprīļa visu vasaru apmeklētāji var apskatīt vairāk kā 40 dinozaurus (dinozauru izbāzeņus) dodoties pastaigā pa mežu. Būtisks pluss - iegādājoties ieejas biļeti visas atrakcijas ietilpst biļetes cenā. Parkā ir divi lieli rotaļu laukumi, mazākie bērni var vizināties karuselī, braukāties ar mašīnām, lēkāt pa batutiem vai izklaidēties uz ūdens velosipēdiem parka dīķī.



Dinoparkā bija forši! Dinozauri izskatījās kā īsti - viņi kustējās, rūca un vienam pat tecēja no mutes siekalas.




Kad izstaigājām parku, nācās pastāvēt arī rindā - uz 5D kino gribētāju bija daudz. Taču, godīgi sakot, tieši no 5D kino gaidīju ko vairāk. Iekšā laida grupās pa 7 cilvēki. Ienāc un centies ierausties aptuveni 1,5 metru virs zemes augstā platformā, uz kuras piestiprināti krēsli. Kad tas izdodas - turies! Sāk rādīt multenīti un platforma, uz kuras sēž skatītāji, sāk grozīties visās debespusēs, vibrēt, kratīties un apļot.... Nu jautri jau, bet gaidīju ko aizraujošāku.

Tad mēs aizgājām uz spoguļu labirintu. Tas gan izrādijās jautrs pasākums. Katram izdalīja pārīti baltu cimdu, jo kad ieej labirintā vairs īsti nesaproti, kur kura debespuse un uz kuru pusi tev jāiet. Vienīgo ceļu var atrast taustoties ar rokām. Izeju atradām!  Kā pēdējo atrakciju apmeklēju autodromu.


Tur jādarbojas pārī - viens sēžas auto pie stūres, otrs ņem šaujamo rokās un bliež pa nosacītajiem pretiniekiem. Turklāt, ja izdodas trāpīt mērķī (uz katra auto mirgo mērķis priekšpusē un aizmugurē), tad pretinieki dabūn pa galvu ar āmuriem, kuri uzstādīti virs galvām. Nu jautrs pasākums! )))  Uzēdām pa saldējumam un devāmies uz delfināriju.

Braucām uz Klaipēdas ostu un tālāk ar prāmi. Ha ha ha! Es izdzirdot vārdu "prāmis" iedomājos, ka atkal būs iespēja kāpt uz kārtīga prāmja, kā braucienā uz Zviedriju. Bet te tāda maza barža un arī pati pārcelšanās ne ilgāka par 10 minūtēm.

Šādi zem atklātas debess auto sabrauc uz prāmja un tiek pārvesti otrā krastā.

Garām peld arī izmēros lielāki kuģi.

Tad vēl kādas 5 minūtes ar auto un bijām klāt. Pie kasēm diezgan pagaras rindas, bet mēs biļetes iegādājāmies vēl Rīgā esot internetā, tāpēc lepni pagājām rindai garām. Ienākot delfinārijā skatam paveras lieli stikli, aiz kuriem var redzēt delfīnus peldam. Tāda jocīga sajūta pārņema, jo delfīnus tik tuvu redzēju pirmo reizi dzīvē. Mūsu vietas bija tešajā rindā un redzēt visu varēja perfekti. Kad sākās izrāde visi deviņi delfīni (tā viena ģimene esot, pudeļdeguna delfīni - mamma Glorija, tētis Argass un viņu septiņi bērni) izpeldēja "iepazīšanās apli".


Tas patiešām bija lielisks un pozitīvām emocijām pārbagāts pasākums! Delfīni ir apveltīti ar īpašām spējām un skatoties izrādi radās sajūta, ka tie saprot cilvēkus un cenšas ar viņiem runāt. Delfīni lēca, meta salto, meta bumbu grozā, zīmēja un pat dziedāja... Iesaku ikvienam aizbraukt un izbaudīt delfīnu un cilvēku sadarbību.


Pēc delfīnu šova bija atkal prāmis un klāt Klaipēda. Pa ceļam iebraucām lielveikalā "Akropole". Man patika ka autostāvvietas bija noformētas ar zivtiņām, lietussardziņiem un citām ikoniņām un cilvēkiem nav problēmu atrast savu auto. It sevišķi ērti tūristiem!


Tur ieraudzījām kafejnīcu, kas vizuāli bija ļoti līdzīga mūsu "LIDO", kur arī nolēmām paēst. Neskatoties uz to, ka mēs tur bijām ap plkst. 19:00, lielas izvēles ēdienos nebija - nebija pankūkas, prakstiski nekādu salātu, toties zupas plašā izvēlē, pāris gaļas gabali un frī kartupeļi. Tas arī viss! Viss pārējais jau bija novākts. Es ēdu "American Chicken" (amerikāņu cālis) - tā saucās marinēta un uz grila cepta vistas gaļa, kas pēc garšas atgādināja girosu. Bet mammai tā pati vista amerikāņu gaumē bija no vistas filejas. Piedevās izvēlējos frī kartupeļus. Bija garšīgi!


Pēc vakariņām devāmies mājup, uz Latviju.


Braucot mājās radās pārdomas, Lietuvā ir tik daudz interesantu atpūtas iespēju ģimenēm - dinoparks, delfinārijs, jūras muzejs, Kuršu kāpas, krusta kalns (par pēdējām vietām tikai dzirdēju no vecākiem), bet pie mums?....

Tik traki nav! Ir foršas atpūtas iespējas arī Latvijā, par dažām no tām pastāstīšu jau pavisam drīz. Vasara turpinās!

Saldēti burgeri veikalu plauktos. Vai tos drīkst ēst?

16. jūl. 2015, Nav komentāru


Kāda veikala saldētavā (vai aukstajā skapī) ieraudzīju krāsainas paciņas ar burgeriem. Oppā! Ņem un tikai atsildi! Nav pat no mājas jāiet, lai dabūtu burgeri nobaudīt! Cena arī zem euro, tad nolēmu - paņemšu un papētīšu šo produktu. Ražo šos burgerus Lietuvā uzņēmums "Mantinga".


Foto: www.fotofabrika.lv

Sākšu ar garšu. Pēc burgera uzsildīšanas pēc garšas tas neatpaliek no McDonalds vai Hessburger piedāvājuma. Tātad var secināt, ka baumas par to, ka šajās iestādēs burgeru sastāvdaļas tiek uzglabātas sasaldētas, varētu atbilst īstenībai. Tas patiešām darbojas - paņem sasaldētu burgeri, krāsni iekšā un pēc nepilnām 10 minūtēm baudi. Taču mani vecāki mani māca, ka  jāizpēta arī uz paciņas rakstītais.

Foto: www.fotofabrika.lv

Ar "E" vielām šis burgeris ir nodrošināts kā speckareivis pirms kaujas uzdevuma! :) Ir visādi "E" - E471, E482, E472e, E412 un E401, E330, E296, E202, E954, E160a un E160c.
Taču tas nav viss! Šis burgers bagātināts arī ar palmu eļļu! Palmu eļļai piemīt viszemākā vērtība, salīdzinot ar citām augu eļļām. Taču ražotājiem tā ir lēts un izdevīgs produkts. Un otrs komponents, kurš atrodas burgera pašā centrā, ir mehāniski atdalīta gaļa!

Foto: www.fotofabrika.lv

Tiem, kuri nezin kas ir mehāniski atdalīta gaļa, pastāstīšu -mehāniski atdalīta gaļa (vistas, jo cūku un liellopu gaļu šādi “atkaulot” cilvēku pārtikas patēriņam ir aizliegts) ir samalts vistas karkass kopā ar cīpslām un spalvām, kuri pēc tam izspiesti cauri sietam, lai tādējādi atdalītu kaulu atlikumus. Rezultātā tiek iegūta sārta masa, kurai pievieno krāsvielas, sāli, garšas pastiprinātājus, visus iespējamos "E"  un tad piedāvā patērētājiem kā “vistas nagetus” vai desas.  Gaļas pārstrādātāji to ar prieku dara, jo tā ir lēta zemākās kvalitātes izejviela.

Man jautājumu nav - es to vairs neēdīšu!

Ceļojums uz Zviedriju un saldā svētdiena Skrīveros

21. jūn. 2015, Nav komentāru
Klāt vasara un beidzot esmu nolēmis uzrakstīt kādu ziņu no Pipara. Vasara solās būt karsta un garšīga! Par to laiku jau garantijas neviens dabas vērotājs nedod, bet par otro faktu šaubu nav. Mans atpūtas un darba grafiks uz vasaru jau sastādīts. Par cik vasara ir brīvs laiks no skolas, man ir kāds brītiņš, lai padarbotos bloga labā. Par saviem šīs vasaras iespaidiem centīšos jūs informēt ne retāk kā reizi (varbūt biežāk) nedēļā.


Uz prāmja Isabelle

Nu tad par visu pēc kārtas.  Savu desmito dzimšanas dienu nosvinēju ar mazu ceļojumu uz Zviedrijas galvaspilsētu Stokholmu. Jāsaka, ka tas bija mans pirmais brauciens uz ārzemēm un pirmais ceļojums ar prāmi. Man patika! Mums bija kajīte ar logu (dzirdēju ka ne visās kajītēs tie ir) un man dikti patika gulēt gultā un skatīties jūrā. Īpaši skaisti un neierasti skati pavērās tuvojoties Zviedrijas krastiem. Tās daudzās saliņas un mājas uz tām.  Skaisti! 



Bet tagad vairāk par garšu tēmu. Uz prāmja gan vakariņas, gan brokastīs bija "zviedru galds" un tur man jāsaka ka izcelt no piedāvātajiem ēdieniem neko īpašu nevaru. Protams, pagaršoju zviedru tradiconālās gaļas bumbiņas (kādus trīs veidus), bet nu ....nekas īpašs. Vairāk man garšoja tādas karstmaizītes kā pica un viena veida vistas gaļa. Taču pašā Stokholmā uz slavenās Drottninggatan (gājēju iela) iegādājos burgeri... Ak jē! Tas gan bija pasakaini garšīgs!


Stokholma
Drottninggatan

Es nezinu kas tieši - mērce, gaļa vai mīkstā bulciņa - garšoja viss kopā vienkārši perfecto!
Izstaigāju Stokholmas centru, vecpilsētu un kas man iekrita acīs - pilnas kafejnīcas ar opīšiem un omītēm. Mums kafejnīcās pensionāru tik daudz nav! Vecāki paskaidroja, cits dzīves līmenis, citas algas un pensijas. Man jāsaka - varēja manīt! Arī cenas Zviedrijā augstākas nekā pie mums. Piemērs - coca cola bundžiņa maksā 20Kronas, pārrēķinot uz Euro - apm. 2Euro. Pirkām dzeramo ūdeni. Par divu litru pudeli samaksājām 37Kronas - apm.  3,7Euro. Vēl ko ievēroju, Stokholmā šausmīgi daudzi skrien krosiņu. Kāds teiks, pie mums arī.... Jā, bet cik jūs "skrējējus" saksaitīsiet ejot pa Vecrīgu? Tur ik pēc brītiņa kāds aizdipina garām. Un vēl, sabiedriskajā transportā visi iekšā kāpj pa pirmajām durvīm! Un piereģistrē biļeti pie vadītāja novietotā biļešu lasītāja! Kāpēc tā?!
Labi, atgriežamies pie garšu priekiem.
Aizgājušajā nedēļā kopā ar vecākiem braucu uz Skrīveriem. Mūsu mērķis bija apmeklēt "Skrīveru Mājas Saldējumu" un mēs trāpijām īstajā dienā! Tur norisinājās tādā akcija - samaksā dalības maksu (bērniem 5 Euro un pieaugušajiem  7 Euro) un ēd saldējumu cik gribi, kaut visu dienu! Nu tad vienreiz atēdīšos saldējumu tā kārtīgi!



Jāsaka, nedaudz vīlos savos spēkos. Biju domājis, ka varēšu vairāk, bet laikam jau tas aukstais un gardais produkts ir gana sātīgs. Es trīs reizes devos papildināt savu saldējuma šķīvi un tad manī tam vars nebija vietas.... Taču man patika. Patiešām garšoja visi saldējuma veidi, izcelšu tikai melleņu. Tas slīdēja puncī vislabprātāk :))
Kad saldējuma baudas bija beigušās, mēs devāmies tālāk uz Skrīveru Pārtikas kombinātu. Tā ir vieta, kurā daudzu bērnu iecienītās konfektes "Gotiņa" ražo jau no 1957. gada. Jā, ir arī citi uzņēmumi, kuri ražo gotiņas, bet šeit tās tika radītas pirmo reizi un top vēl šodien. Mums bija iespēja ne tikai izstaigāt rūpnīcu (ražošanas telpās gan netikām laisti), bet arī iemēģināt roku pašu konfekšu iepakošanā. Jokaini, bet šis process arī šodien nav automatizēts un tantes, kuras tur strādā katru dienu, vienu gotiņu iesaiņo nieka trijās sekundēs! Dienā viena "Gotiņu iesaiņošanas speciāliste" satin līdz pat 70 kilogramiem šo saldumu! Bišķi ir.... Man, protams, tik ātri nesanāca, bet savas astoņas končas kādās minūtēs četrās es iesaiņoju.



Vēl dzirdēju, ka šajā rūpnīcā var pasūtīt koņčas ar savu logo. Uzreiz man radās doma - būtu skaisti, ja arī man būtu kādi pāris kilogrami ar mana bloga končām. Tad es varētu pacienāt savus klases biedrus un draugus. Nu redzēs, varbūt piekrāšu kabatas naudu un pasūtīšu tur, lai liek uz koņčām "Pipars.lv" logo.

Kā es Uncle Ben's gatavoju

10. mar. 2015, Nav komentāru
Tiem kuri nezin, sākšu ar nelielu ieskatu vēsturē:

Uncle Ben’s (tulkojumā no angļu valodas – "no tēvoča Bena")  - šis ātri vārāmo rīsu un ar to saistīto pārtikas produktu zīmols pieder korporācijai Mars, Inc.

Publicitātes foto

Uncle Ben’s zīmola vēsture iesākās 1943. gadā, kad amerikāņu kompānija Converted Rice Inc. pirmo reizi pārtikas tirgū prezentēja ātri vārāmos rīsus ar šo nosaukumu.

Leģenda vēsta, ka tēvoča Bena – cilvēka, kura portrets ir tiražēts uz visiem populāro rīsu iepakojumiem, prototips ir Frenks Brauns. Cita versija Uncle Ben’s tēlu saista ar amerikāņu folkloru, kur vienā no senajiem nostāstiem tiek stāstīts par kādu melnādainu fermeri, kura slava izplatījās visā valstī, pateicoties viņa izaudzētajiem īpaši gardajiem rīsiem.

Uncle Ben’s rīsi no 1950.g. – 1990tajiem gadiem bija paši pārdotākie rīsi ASV.

Nav nekāds brīnums, ka veiksmīgo Converted Rice pārpirka lielākais starptautiskais pārtikas produktu tirgotājs – kompānija Mars.

Ar laiku papildus Uncle Ben’s rīsu klāstam tika pievienotas visdažādākās mērces, kas kalpoja kā lielisks papildinājums pamatproduktam.

Uncle Ben’s mērču klāstā ietilpst saldskābās mērces ar dārzeņiem un bez, BBQ mērces, tai skaitā ar kūpinājuma aromātu, karija un čili mērces, kā arī meksikāņu un taizemiešu mērces.

Mūsu valstī Uncle Ben’s zīmols īpaši populārs kļuva 90tajos gados, kad televīzijā masveidā tika raidītas šī zīmola produktu reklāmas.


Kādā no reizēm, kad ar vecākiem bijām devušies uz veikalu un gandrīz nonācām pie kases, es pamanīju stendu ar šī brenda mērcēm un rīsiem. Un tad es teicu - Es noteikti nekad nenosauktu savējo produkciju līdzīgā vārdā! Un tad es vēl nesapratu vienu lietu - kāpēc jāliek sava seja uz iepakojuma? Tas man patiešām likās dīvaini... Tētis teica - Hei, šitas taču noteikti jāpaņem Roja blogam! Tas mūsu jaunībā bija pirmais produkts, par kuru sajūsminājās vai katrā mājā. Tad paprasīju kāpēc un tad vecāki man paskaidroja - iespējams, pirmā ārzemju reklāma Latvijas televīzijā! To sāka reklamēt pie mums 90'ajos un vai katrā reklāmas pauzē tā tika atskaņota. Tas bija kas jauns un neredzēts tajos laikos. Un katrā mājā šī ātri un vienkārši pagatavojamā maltīte tika izmēģināta. Ja vienkārši, tad arī es nolēmu izmēģināt!


Foto: www.fotofabrika.lv

Nepieciešams:


1 maisiņs "Uncle Ben's" rīsu (iepakojumā ir divas paciņas)
1  vistas fileja
burciņa "Uncle Ben's -  Sweet & Sour Souce" (vai cita pēc izvēles)


Pagatavošana:


1. Sagriezt fileju palielos gabalos

2. Likt uz pannas uz mērenas uguns un apcept no abām pusēm, līdz tā kļūst zeltaina

3. Uzvārīt rīsus (instrukcija uz iepakojuma)

4. Kad gaļa gatava pārliet to ar mērci no burkas un karsēt ~ 5 min.

5. Uz šķīvja izber rīsus, pa virsu kārto apcepto vistas fileju ar mērci.


Foto: www.fotofabrika.lv

Lai labi garšo!


Turku virtuve Rīgas sirdī

9. feb. 2015, Nav komentāru

Pateicoties ēdienu daudzveidībai un garšu izsmalcinātībai turku virtuve tiek uzskatīta par vienu no trim bagātākajām virtuvēm pasaulē. Tās noslēpumi ir saglabāti kopš seniem laikiem un ir labi zināmi katrai turku saimniecei. Turku virtuves piedāvājumā var atrast visu: dažādas uzkodas, salātus, izsmalcinātus desertus, vienkārši pagatavojumus ēdienus un tādus ēdienus, kurus spēj pagatavot tikai augstas klases pavāri restorānos un kulinārijas meistari. Katrs Turcijas novads var palielīties ar savu īpašo firmas ēdienu.

Pretēji izplatītajam viedoklim, ka turku ēdieni ir pikanti un trekni, gatavošanas procesā garšvielas tiek lietotas diezgan mēreni. Katram ēdienam ir savs noteiktais garšvielu ,,kokteilis,,. Bez tam, turku virtuve ir piemērota veģetāriešiem un veselīga dzīves veida piekritējiem.

Nekādā gadījumā nevērtējiet turku virtuvi, balstoties uz viesnīcu ēdināšanas sistēmas piedāvājumu - "viss iekļauts". Tas ir atsevišķs, speciāli izstrādāts piedāvājums, kurā ir tikai daži vietējās virtuves elementi.

Diemžēl, dažu produktu nepieejamības dēļ, ne visus turku virtuves ēdienus ir iespējams pagatavot pie mums.

Turcijā vēl neesmu bijis, bet turku virtuve iepazīta vairākkārt. Rīgā apmeklētas dažādas ēstuves, kuras sevi dēvē par "turku virtuves" tradīciju nesējiem. Man garšo, jo uz ātrajām ēstuvēm kā McDonalds, Hesburger dodos ļoti reti. Vecāki mani parasti atrunā un piedāvā citas alternatīvas. Arī šajā reizē bija tieši tā. Esot pašā Rīgas centrā, radās vēlme kādā iekost....  un, kā reize, bijām netālu no Brīvības ielas 93, kur salīdzinoši nesen atvēries "Stambula Kebabi". Tika nolemts -  dodamies turp!


Teikšu uzreiz, ir redzētas plašākas un krāšņākas telpas. Diezgan piedūmota  (cepšanas procesā) maza telpa, kur ar jūtamu "turku akcentu" krievu valodā ar mums aprunājās aiz letes esošais vīrs. Apkalpošanas ziņā arī jocīga vieta, jo vīrs vairākas reizes gan mums, gan citiem apmeklētājiem pārjautāja vai ko likt to un šito, vai asāku vai maigāku vēlamies. Un radās tāda sajūta, ka mēs neesam klienti, bet gan atnācām ciemos pie draugiem.

Mūsu izvēle šoreiz durum ar liellopa gaļu, kebaba plate ar vistas gaļu, pita ar liellopa gaļu. Paņēmām arī turku kolu un dzērienu Airan (uz jogurta bāzes).



Durumam kāds bija apēdis turku maizi, līdz ar to piedāvāja durumu salikt kārbiņā ar rīsiem. Mamma gribēja izvēlēties vistas gaļu, bet saimnieks ļoti slavēja un ieteica ņemt tieši liellopu, jo esot ļoti jauns lops un gaļa būšot sulīga un mīksta. 



Un jāsaka, viss bija pasakaini garšīgs!




Patiešām, ja nemeklējat greznu interjeru un jūsu mērķis ir izbaudīt garšīgu maltīti, tad šeit noteikti ir vērts ienākt un notiesāt kādu kebabu. Jāmin fakts, kad taisījāmies prom, mums saimnieks piedāvāja tēju. Jā, tā vienkārši un pilnīgi bezmaksas. Viņš vēlējās mūs uzcienāt, bet šajā reizē atteicāmies, jo mūs gaidīja ziemīga pastaiga pa Rīgas Zooloģisko dārzu, bet tas jau ir pavisam cits stāsts....

Raksts tapis sadarbībā ar recepšu portāla
www.bonappetit.lv sadaļu "Melu Detektors" .

Laima spēkosies ar Nuttella - uzsāk kakao krēmu ražošanu

25. jan. 2015, Nav komentāru

Foto: www.fotofabrika.lv

Katrs bērns kurš kaut reizi baudījis kakao krēmu, par tā eksistenci atgādina vecākiem vai katrā iepirkšanās reizē. Man arī tie smēriņi garšo, turklāt, baudīt to ir vienkārši - uzzied to biezā kārtā uz maizes vai cepuma un kopā ar iemīļoto dzērienu baudi, skatoties tv, vai lasot grāmatu.
Nu arī Latvijas saldumu ražotājs "Laima" iemēģinās roku (jaunās iekārtas) kakao krēmu ražošanā.

Lai arī iekārtas iegādātas jaunas, garšas pirmajiem krēmiem būs jau sen zināmas - pārbaudītas.
Laimas krēmi Lukss un Vāverīte tiks piedāvāti vietējā tirgū un drīzumā arī Baltijas valstīs, nākotnē tos plānots piedāvāt arī citos eksporta tirgos, kur augsti tiek novērtēti Laimas klasiskās produktu sērijas Lukss un Vāverīte produkti, piemēram, Lielbritānijā, Īrijā, Slovākijā, Krievijā, Izraēlā un citur pasaulē.
Uzzinot par jauno produktu, devos uz "Laima" veikalu un iegādājos abus krēmus. Mājās nogaršoju un teikšu tā, "Vāverīte" pēc garšas vairāk atgādina "Nutella" krēmu, jūtama riekstu garša.


Foto: www.fotofabrika.lv


Foto: www.fotofabrika.lv

Bet otrs krēms ir rūgtāks, tas laikam vecākiem labāk garšos, ja kaut kas paliks pāri pēc manas degustācijas.....

Cīsiņi bērniem bez gaumes

11. jan. 2015, 1 komentārs

Foto: www.fotofabrika.lv

Latvija viennozīmīgi ir valsts ar senām cīsiņu ēšanas tradīcijām. Vismaz es tā domāju, jo cīsiņi esot bijuši veikalos arī manu vecāku un manu vecvecāku bērnībā. Tā man stāstija. Tas bija laiks, kad veikalos bija deficīts un mūsu valsts bija varenās Padomju savienības sastāvā. Šobrīd veikalos deficīta vairs nav, bet cīsiņu ir tik daudz veidu, ka nesaskaitīt. Ja tā tas turpināsies, mēs varēsim piesaistīt tūristus aicinot tos cīsiņtūrēs uz Latviju. Bet ja nopietni, tad šodien es par citu tēmu, bet arī par cīsiņiem. Esot veikalā kopā ar vecākiem, tēta uzmanību piesaistīja kāds cīsiņu iepakojums, tad viņš to paņēma rokās un teica, Roj, nopērkot šos cīsiņus, daļa no samaksātās naudiņas tiks ziedota labdarībai. Tas protams ir labi, bet vecāki vēl apsprieda šo cīsiņu iepakojumu. Es palūdzu, lai šos cīsiņus vecāki nopērk un es par tiem (vairāk gribēju tieši par labo mērķi) uzrakstīšu savā blogā. Taču blakus bija citi cīsiņi un iepakojums tiem citiem bija daudz krāsaināks un jautrāks.

Un tad es aizdomājos par konkrēto cīsiņu iepakojumu, kāpēc ražotājs domā, ka bērniem ir slikta gaume? Kāpēc viņi necenšas šos cīsiņus iepakot jautrākā, rotaļīgākā iepakojumā? Mamma šādas bildītes sauc par slikto gaumi un māca, ka publiski sliktas un neizdevušās lietas nedrīkst rādīt, bet te uz cīsiņu iepakojuma kaut-kādi mošķi un briesmoņi.



Man vecāki paskaidroja ka skaisti iepakojumi izmaksā daudz dārgāk par parastajiem iepakojumiem un ražotājs tos cīsiņus pārdod nevis lai pabarotu bērnus, bet lai nopelnītu naudu. Es parēķināju: konkrētais cīsiņu iepakojums sver 360 gramus un maksā 2.99Euro, tātad kilograms šo cīsiņu maksā 8,00Euro!

Dārgie cīsiņu ražotāji, rūpnīcas "Miesnieks" direktori, jautājums jums - Vai šīs naudiņas nepietiek, lai sanāktu smukāks iepakojums? Manuprāt bērniem ir gaume un tie ir pelnījuši daudz smukākus un jautrākus iepakojumus.



Recepšu un garšīgu stāstu blogs bērniem un iespējams, viņu vecākiem.
Visi foto ir autordarbi un tos nedrīkst izmantot bez autores atļaujas!
receptes bērniem,receptes,bērns virtuvē,kulinārijas blogs
www.fotofabrika.lv
© 2015 pipars.lv

do not click here